Erasmus+: iespēja mainīt dzīvi un pasauli
Kas kopīgs jaunietim, kurš pirmo reizi mēģina saprast, par kādu cilvēku vēlas kļūt, jaunatnes darbiniekam, kurš meklē veidus, kā runāt par psiholoģisko labbūtību, un cilvēkam no Palestīnas, kuram nepieciešami jauni instrumenti darbam ar jauniešiem sarežģītā ikdienas realitātē?
Aizvadītā gada laikā viņus vienoja programma Erasmus+ un četri starptautiski projekti, kas tika īstenoti Latvijas Kultūras biedrības “Alternatīvā Realitāte” koordinētās Erasmus+ akreditācijas ietvaros.
Projektos piedalījās jaunieši un jaunatnes darbinieki no 12 valstīm — Latvijas, Igaunijas, Kipras, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Norvēģijas, Portugāles, Itālijas, Ukrainas, Palestīnas un Jordānijas. Kopumā starptautiskajās aktivitātēs, ieskaitot dalībniekus, grupu līderus, trenerus un fasilitatorus, tika iesaistīti 113 cilvēki.
Taču aiz skaitļiem slēpjas četri ļoti atšķirīgi stāsti.
White Phoenix: no sevis izzināšanas līdz atbildībai
Divas jauniešu apmaiņas — “Order of White Phoenix” Latvijā un “Resurrection of White Phoenix” Kiprā — kļuva par savstarpēji saistītiem viena mācīšanās ceļa posmiem.
Pirmajā posmā uzmanības centrā bija cilvēks pats un viņa attiecības ar citiem: uzticēšanās, pašapziņa, psiholoģiskā labbūtība, iekļaušana, starpkultūru mācīšanās un spēja uzņemties atbildību.
Otrajā posmā šī pieredze tika paplašināta. Jaunieši pievērsās brīvprātīgajam darbam, savstarpējam atbalstam, vienaudžu mentoringam, kopīgai lēmumu pieņemšanai un aktīvai līdzdalībai vietējās kopienas dzīvē.
Viena no svarīgākajām White Phoenix idejām bija pavisam vienkārša: starptautiskai jauniešu apmaiņai nav jābūt tikai aizraujošai nedēļai citā valstī, pēc kuras visi atgriežas mājās un dzīve turpinās kā iepriekš.
Tā var kļūt par vietu, kur jaunietis pirmo reizi nopietni sev pajautā: kas man patiesībā ir svarīgs? Kam es ticu? Par ko esmu gatavs uzņemties atbildību? Kā rīkojos, ja cilvēks man blakus domā citādi? Un ko es pats varu darīt, lai kaut ko mainītu?
Kāds White Phoenix dalībnieks no Igaunijas pēc projekta to formulēja ļoti vienkārši:
“Pateicoties šim projektam, es pirmo reizi apzinājos, par kādu cilvēku vēlos kļūt, kam vēlos ticēt un kā esmu gatavs padarīt pasauli labāku.”
No kopīgi piedzīvotā, diskusijām, sadarbības un reizēm arī domstarpībām izauga viens no nozīmīgākajiem White Phoenix rezultātiem — White Phoenix Charter, kurā dalībnieki formulēja kopīgas vērtības un principus.
Arī dalībnieku atgriezeniskā saite parādīja, ka šī pieredze nav palikusi tikai skaistas idejas līmenī. Abu jauniešu apmaiņu rezultāti liecināja par pašpārliecinātības un atbildības pieaugumu, labākām komandas darba prasmēm, lielāku gatavību rīkoties nepazīstamās situācijās, sadarboties ar cilvēkiem no citām kultūrām un pašiem aktīvāk iesaistīties pārmaiņu veidošanā savā apkārtnē.
Pulse of Life: kā palīdzēt citiem, pašam neizdegot?
Darbs ar jauniešiem nav tikai darbs ar jauniešiem. Tas ir arī darbs ar cilvēkiem, kuri ikdienā ir viņiem līdzās — jaunatnes darbiniekiem, mentoriem, treneriem un organizāciju pārstāvjiem.
Tāpēc nākamais projekts — “Pulse of Life” Kiprā — pievērsās psiholoģiskajai labbūtībai un emocionālajai noturībai.
Kā laikus pamanīt stresu? Kā nepieļaut, lai tas pārvērstos izdegšanā? Kā radīt vidi, kurā cilvēks jūtas droši un var runāt par to, kas ar viņu notiek? Un kā jaunatnes darbiniekam palīdzēt citiem, neaizmirstot pašam par savām robežām?
Dalībnieki ne tikai runāja par wellbeing, bet arī paši izmēģināja refleksijas, mindfulness, dabā balstītas mācīšanās un citas neformālās izglītības metodes.
Svarīgi bija tas, ka šīs metodes pēc projekta varēja aizvest līdzi un izmantot ikdienas darbā savās organizācijās.
Tā radās “Pulse of Life Toolkit” — praktisku metožu kopums darbam ar jauniešiem un viņu psiholoģiskās labbūtības atbalstam.
Is It Safe To Say A Word?: kā nepazaudēt spēju domāt pašam?
Ceturtais projekts — “Is It Safe To Say A Word?” — notika Palermo, Sicīlijā, un pievērsās pavisam citam mūsdienu izaicinājumam.
Kā orientēties pasaulē, kurā vienlaikus pastāv sociālie tīkli, dezinformācija, manipulācija, mākslīgais intelekts un arvien sarežģītāks jautājums — kam vispār var uzticēties?
Jaunatnes darbinieki no dažādām valstīm analizēja reālus informācijas piemērus, mācījās pārbaudīt faktus, pētīja manipulācijas paņēmienus un diskutēja par mākslīgā intelekta iespējām un riskiem, digitālo drošību un kritisko domāšanu.
Taču svarīgākais jautājums bija vēl viens: kā par to visu runāt ar jauniešiem?
Nevis biedēt. Nevis piedāvāt gatavas “pareizās” atbildes. Bet palīdzēt jaunietim pašam uzdot jautājumus, pārbaudīt informāciju, pamanīt manipulāciju un saglabāt spēju domāt patstāvīgi.
Projektā piedalījās arī jaunatnes darbinieki no Palestīnas un Jordānijas. Tas vienā mācību telpā saveda cilvēkus, kuru ikdienas realitāte, profesionālā pieredze un izaicinājumi var būt ļoti atšķirīgi.
Viens no projekta dalībniekiem no Palestīnas savu pieredzi raksturoja šādi:
“Man un manai organizācijai tā bija pārsteidzoša pieredze. Tā palīdzēs man turpmākajā darbā ar jauniešiem, kuriem Palestīnā šobrīd atbalsts ir īpaši nepieciešams.”
Dalībnieku novērtējumi apliecināja praktisko ieguvumu: īpaši tika izcelta kritiskās domāšanas, digitālo prasmju un starptautiskās profesionālās sadarbības attīstība, kā arī jaunas metodes turpmākam darbam ar jauniešiem.
Viens no projekta rezultātiem bija arī Media Literacy Toolkit — praktisks materiāls, ko jaunatnes darbinieki var izmantot arī pēc starptautiskā mācību kursa beigām.
Četri projekti — viens ceļš
Lai gan visu četru projektu tēmas bija ļoti atšķirīgas, tie netika veidoti kā savstarpēji nesaistīti pasākumi.
Pieredze pārgāja no viena projekta nākamajā. Metodes, kas bija pierādījušas savu vērtību iepriekšējās aktivitātēs, tika pilnveidotas un pielāgotas. Daļa jauniešu atgriezās nākamajos projektos jau ar citu pieredzi un uzņēmās aktīvāku lomu, atbalstot citus dalībniekus. Savukārt idejas, kas radās starptautisko aktivitāšu laikā, turpināja attīstīties jaunās iniciatīvās.
“Mēs uzskatām, ka mūsu uzdevums ir radīt un uzturēt platformu, kas jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem palīdz ieraudzīt jaunus apvāršņus, noticēt tiem un atrast drosmi rīkoties, lai veidotu labāku pasauli sev apkārt. Un vispirms — sākt pašiem ar sevi,” saka Kultūras biedrības “Alternatīvā Realitāte” valdes priekšsēdētāja Irina Kurpniece.
Šī doma izskaidro arī to, kāpēc projektu rezultāti nav tikai notikušas mobilitātes un izsniegti Youthpass sertifikāti.
White Phoenix radīja savu Charter. “Pulse of Life” — praktisku rīku kopumu jaunatnes darbiniekiem. “Is It Safe To Say A Word?” — Media Literacy Toolkit. Daļa dalībnieku pēc projektiem turpināja iesaistīties brīvprātīgajā darbā un jaunās jauniešu iniciatīvās, bet atsevišķas idejas turpināja attīstīties arī Eiropas Solidaritātes korpusa projektos.
Iespējams, tieši šeit vislabāk redzams, ko Erasmus+ var dot cilvēkam.
Ne tikai iespēju aizbraukt uz citu valsti.
Bet iespēju nonākt vidē, kur var sastapt cilvēkus, kurus citādi, iespējams, nekad nesatiktu. Izmēģināt to, ko agrāk neesi darījis. Kļūdīties. Pārdomāt savus uzskatus. Ieraudzīt pasauli no cita skatpunkta. Un reizēm — pirmo reizi skaidri saprast, ko pats vēlies tajā mainīt.
Erasmus+ ceļojums beidzas ar biļeti mājup.
Tas, ko cilvēks aizved sev līdzi, var palikt daudz ilgāk.
Projektu rezultātu resursi:
White Phoenix
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Valsts aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
